ĀRA NODARBĪBAS
1x nedēļā pirmsskolas izglītības iemītnieki dodas tuvākos un tālākos piedzīvojumos, kur bērniem darbojoties āra vidē tie gūst pavisam citu mācīšanās pieredzi.
Pašreiz mūsu izglītības iestādē āra nodarbību ideja vēl tikai tiek iedzīvināta, tomēr vērojot bērnus, darbojoties āra vidē, analizējot sasniegtos rezultātus, utt., mēs straujiem soļiem dodamies pavisam konkrētas āra nodarbību/brīvdabas pedagoģijas programmas izstrādes virzienā.
Āra vide sniedz daudzveidīgas iespējas bagātīgai uz spēlēm balstītai mācīšanās pieredzei visās mācīšanās un attīstības jomās. Darbošanās āra vidē veicina bērna kognitīvo un fizisko attīstību, komunikāciju, sociālo un emocionālo attīstību.
- Darbošanās āra vidē ir lielisks veids, kā veicināt bērna fizisko attīstību;
- Sociālā un emocionālā attīstība , kur āra vidē bērni mācās sazināties, risināt sarunas, panākt kompromisus un strādāt kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Šīs prasmes ir svarīgas attiecību veidošanai, konfliktu risināšanai;
- Radošums un kognitīvā attīstība: darbojoties āra vidē bērni var brīvi darboties un izpētīt savu radošumu. Šāda veida brivā darbošanās ir būtiska, lai attīstītu problēmu risināšanas prasmes, kritisko domāšanu un iztēli;
- Neatkarības un pašapziņas veicināšana: darbošanās brīvā dabā ļauj bērniem riskēt, izmēģināt jaunas lietas un attīstīt neatkarības un pašapziņas sajūtu. Tas mudina viņus izpētīt apkārtni, pieņemt lēmumus un mācīties no savām kļūdām. Kad bērniem ir atļauts riskēt un pieņemt lēmumus, viņi kļūst pārliecinātāki un pašpārliecinātāki.
VALODA UN LASĪTPRASME
Āra vide veicina izpratni par apkārtējo pasauli, bērni izmanto valodu, lai aprakstītu apkārtnē redzamās parādības, notikumus, lietas, ko viņi redz un piedzīvo.
Bērnu pieredze ārpus telpām uzlabo viņu vārdu krājuma attīstību, jo viņi veido saikni starp fizisko pasauli un valodu, ko izmanto, lai to aprakstītu. Ara vidē vārdu apguves iespējas ir bagātīgas, jo bērni paplašina savu vārdu krājumu, izmantojot dažādus lietvārdus un īpašības vārdus, lai nosauktu, aprakstītu un klasificētu augus, dzīvniekus vai fiziskas parādības (piemēram, laikapstākļus, mākoņus un temperatūru).
SKAITĪŠANAS PRASMES
Dabas materiālu vākšana, salīdzināšana, šķirošana, klasificēšana, utt..bērnos nostiprina matemātisko jegu.
Bērni mācās par ietilpību, rokot caurumus smilšu bedrēs un piepildot spaiņus ar ūdeni, spēlējoties ar ūdeni vai rūpējoties par augiem, un viņi attīsta rēķināšanas prasmes, skaitot, cik lāpstas viņiem ir nepieciešams, lai ikviens varētu palīdzēt izrakt lielu bedri. Cik daudz malkas klucīšu būs vajadzīgs, lai ziemā iekurtu mežā uguni, cik daudz lejkannu jāpiepilda,lai aplietu dārzu.
TEHNOLOĢIJA UN INŽENIERIJA
Bērni pēta izmērus, formu un telpu.
Tie brīvi darbojoties būvē, rada un risina grutības, ja tādas radušās.
VIDES APZIŅA
Arvien vairāk pētījumu pierāda, ka bērnu pozitīvā agrīnā pieredze dabiskā vidē palīdz viņiem attīstīt zināšanas par dabu, zinātnisko domāšanu un veido pozitīvu attieksmi.
Bērnu praktiskās aktivitātes brīvā dabā, visa gada garumā, sniedz viņiem iespēju izpētīt un uzzināt par dabu, veicot novērojumus un uzdodot jautājumus.
SKOLOTĀJA LOMA
Skolotājiem ir jāatrod līdzsvars starp bērnu ierosinātu un vadītu brīvo darbošanos, lai pilnībā realizētu āra vides piedāvātās iespējas.
Pamatojoties uz savām novērošanas prasmēm, skolotāji izmanto dažādas stratēģijas, lai atbalstītu bērnu rotaļas un mācīšanos, izmantojot āra vidē pieejamos resursus.
Ara vidē skolotājs ir nevis mācītājs, bet gan savas gaismas nesējs, kur skolotājam piemīt tādas prasmes, kuras atver izglītojamā spējas, varēšanu, radīšanu. Kur vērtības ir labestība, līdzjūtība, patiesa gudrība, cieņa u.c..
Skolotājiem jāapzinās, ka bērns vienlaicīgi var būt gan skolēns, gan skolotājs.
